Cistīts. Īpatnības, iemesli un ārstēšanas iespējas

Urīnpūšļa iekaisums ir nepatīkama, bīstama un diemžēl arī ļoti izplatīta parādība. Ārsti urologi bieži saskaras ar akūtu un hronisku cistītu. Vairums pacientu ir sievietes vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Vīrieši ar cistītu slimo retāk, taču urinācija slimības gadījumā viņiem ir apgrūtinātāka. Cik viltīga ir šī slimība un kā ar to cīnīties? Uz šiem jautājumiem sniegsim atbildes šajā rakstā.

Kas ir cistīts?

Veselu urīnpūsli veido trīs apvalki – muskuļu, ārējais un gļotādas. Organismam svarīgi ir visi trīs slāņi, taču ar urīnu saskaras tikai gļotādas apvalks. Gļotādu pārklāj no biezām šūnām veidots epitēlijs. Galvenā šī slāņa funkcija – aizsargāt no urīna nokļūšanas citos audos.

Sairstot epitēlija šūnām, urīns nonāk saskarē ar maigākiem slāņiem, bojā tos un rada sāpes. Attīstās gļotādas iekaisums, ko sauc par cistītu. Tā var notikt dažādu infekciju, ķīmisku vai termālu faktoru ietekmē.

Slimībai parādoties pirmoreiz, cistīts ir akūts. Ieteicams uzreiz apmeklēt ārstu urologu. Ja akūtā slimības forma atkārtojas, gļotādas apvalks ar laiku zaudē noturību un elastību, tāpēc cistīts pakāpeniski kļūst hronisks. Šādu slimību ārstēt ir daudz grūtāk.

Cistīts nav tikai fizioloģiska saslimšana. Tas var radīt arī psiholoģiska rakstura problēmas. Pastāvīgas sāpes, bieža vajadzība apmeklēt tualeti un mošanās naktī ietekmē emocionālo stāvokli un komfortu.

Cistīts. Iemesli un īpatnības

Slimības iemeslu ir daudz, taču galvenais – urīnceļos iekļuvusi infekcija.

Parasti tā ir infekcijas ierosināta slimība. Kāda mikroflora ietekmē slimības attīstību? Aplūkojot cistīta iemeslus, ir svarīgi runāt par tā izraisītājiem. Cistīta formas var kombinēties. Piemēram, pārsalstot (temperatūras faktors) aktivizējas urīnceļu patogēnā mikroflora.

• 70–95 % gadījumu slimību izraisa zarnu nūjiņa. Šī baktērija dzīvo vesela cilvēka organismā. Tai savairojoties, tā kļūst bīstama. Tā var nokļūt urīnceļos no fekālijām, veicot higiēnas procedūras.
• Stafilokoks – otrs biežākais infekcijas izraisītājs. Izraisa 5–20 % cistīta gadījumu.
• Klebsiellas, Proteus ģints baktērijas, arī citas enterobaktērijas apdzīvo parasto mikrofloru, taču ir jāizvairās no to nokļūšanas urīnceļos.
• Mikoplazmas, hlamīdijas un ureaplazmas ir nozīmīgi dzimumorgānu infekciju izraisītāji.

Mikroorganismi cilvēka organismā var atrasties ilgstoši. Tie aktivizējas tikai sev labvēlīgos apstākļos. Galvenais uzdevums ir nepieļaut to nokļūšanu urīnpūslī.

Cistīta pazīmes

Ja primārais cistīts netiek savlaicīgi ārstēts, tas var izraisīt nieru iekaisumu (pielonefrītu) un citas komplikācijas. Tāpēc ļoti svarīgi to savlaicīgi pamanīt un apmeklēt ārstu uzreiz pēc pirmo simptomu parādīšanās.

Galvenās cistīta pazīmes vīriešiem un sievietēm:

• sāpes urinējot. Sāpju veids var atšķirties – tās var būt asas vai smeldzošas;
• slimībai ātri progresējot, sāpes novērojamas ne tikai tualetes apmeklējuma laikā. Smeldzīgas sāpes var būt jūtamas vēdera zonā aiz kaunuma kaula (kur atrodas urīnpūslis), bet, iztukšojot urīnpūsli, jūtams atvieglojums;
• bieža urinēšana. Biežā urinēšana saistīta ar pastāvīgu urīnceļu kairinājumu, kas sūta signālu par nepieciešamību iztukšot urīnpūsli. Patiesībā urīnceļos šķidrums var arī nebūt, vai var izdalīties tikai pavisam neliels tā daudzums. Cilvēks iet uz tualeti vairākas reizes stundā, bet praktiski veltīgi;
• viskozi, strutaini izdalījumi, slimojot ar cistītu, liecina par aktīvu baktēriju vairošanos;
• vēlme urinēt naktī 3–4 reizes un biežāk;
• apgrūtināta un lēna urinēšana. Vīrieši, kuri slimo ar cistītu, sūdzas par grūtībām iesākt pašu urinēšanas procesu;
• urīna krāsas izmaiņas. Urīns kļūst tumši brūns, parādās gļotas, pasliktinās aromāts.

Parādoties jebkurai no šīm pazīmēm, ir jāvēršas pie ārsta. Ir trīs faktori, kas liecina par to, ka nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība un pastāv komplikāciju draudi.

Bīstamie cistīta simptomi:

• asinis urīnā;
• cistīta laikā temperatūra paaugstinās līdz 38,5 °C un augstāk;
• pastāvīgas sāpes jostas daļā, kas liecina par nieru iekaisumu.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem cistīta pazīmes var būt netipiskas, viņiem var parādīties urīna nesaturēšana.

Cistīta diagnostika

Ja ir aizdomas par cistītu, ieteicams apmeklēt ne tikai urologu. Sievietēm nepieciešama ginekologa konsultācija, jo infekcija var būt makstī. Vīriešiem cistīts ir cieši saistīts ar prostatas stāvokli, tāpēc viņiem svarīgi apmeklēt proktologu.

Cistītu iespējams diagnosticēt divos veidos – instrumentāli un laboratoriski.

Instrumentālās metodes:

• nieru, urīnpūšļa un urīnceļu ultrasonogrāfija;
• rentgenogrāfija. Rentgenogrāfija kontrindicēta grūtniecēm. Tā kā grūtniecības laikā ultrasonogrāfijā ne vienmēr iespējams saskatīt atsevišķas urīnpūšļa daļas, cistīta profilakse nepieciešama jau grūtniecības plānošanas laikā.

Retos gadījumos tiek veikta datortomogrāfija.

Cistīta izmeklējumi:

• vispārīgas urīna analīzes un pilna asins aina (leikocītu daudzums uzrāda infekcijas attīstīšanos);
• bioķīmiskās asins analīzes, kas uzrāda izmaiņas nierēs;
• Nečiporenko prove cistīta slimniekiem uzrāda slēptu iekaisumu (ar šo metodi tiek vērtētas nogulsnes urīnā);
• urīna baktēriju uzsējums un reproduktīvās sistēmas orgānu mikrofloras uztriepes izmeklējums (palīdz noteikt infekcijas izraisītāju un izvēlēties antibiotikas).

Pēc diagnozes apstiprināšanas ārsts cistīta ārstēšanas metodes izvēlas katram pacientam individuāli.

Cistīta ārstēšana

Cistīta terapija ir atkarīga no slimības veida.

• Neinfekciozs cistīts: ārstējot tiek novērsti negatīvie faktori. No organisma jāizvada uzkrājušās baktērijas. Līdz ārsta apmeklējumam var sākt lietot pēc augu inženierijas principiem izstrādāto Vācijā ražoto medikamentu Canephron^®.
• Tomēr 90 % cistīta gadījumu izraisa bakteriālas infekcijas. Tāpēc galvenais ārstēšanas uzdevums ir iznīcināt slimības ierosinātāju.

Pasaules praksē cistītu bieži ārstē ar antibiotikām. Diemžēl pašlaik šāda ārstēšana izraisa dažādas problēmas:

• antibiotiku preparāti uzmanīgi jānozīmē grūtniecēm, jo antibiotikas ietekmē augli;
• antibiotikas var nelabvēlīgi ietekmēt dažādus orgānus;
• Pasaules Veselības organizācija apliecina, ka antibiotiku rezistence ir visai izplatīta. Vairums baktēriju ir pielāgojušās mūsdienās pieejamajiem preparātiem un ir noturīgas pret to iedarbību.

Diemžēl smagu slimības formu gadījumā ārstēšana ar antibiotikām ir neizbēgama. Ja cistīts nav komplicēts, ārstēšanu var aizvietot ar fitoinženierijas veidā iegūtiem augu izcelsmes medikamentiem.

Augu terapijas laikā tiek izmantoti līdzekļi, ko pamatā veido augu izcelsmes izejvielas. Uroloģijas praksē efektīva izrādījusies rozmarīna, lupstāja un augstiņu kombinācija. Uzņēmums “Bionorica” ir izstrādājis preparātu Canephron^®, kas satur šīs sastāvdaļas.

Slimojot ar cistītu, Canephron^®:

• samazina iekaisumu un spazmas;
• atvieglo sāpju sindromu;
• veicina urinēšanu, kas savukārt paātrina mikrobu izvadīšanu.

Preparāts tiek ražots tablešu formā. Canephron^® tabletes ir viegli lietojamas ne tikai mājās, bet arī, piemēram, atvaļinājuma laikā.

Canephron^® nav vienkārši augu izcelsmes līdzeklis. Tas ir pēc fitoinženierijas principiem izgatavots mūsdienīgs medikaments. Šī jaunu un iedarbīgu preparātu izstrādes koncepcija ietver laboratoriskos pētījumus, zinātnes attīstību un zinātnieku darbu. Canephron^® lietošanu var uzsākt jau pirms ārsta apmeklējuma. Medikaments novērš spazmas un uzlabo urīna plūsmu.

Cistīts. Profilakses pasākumi

Slimības profilakse ir ļoti svarīga šādos gadījumos:

• grūtniecība (cistīts diezgan bieži piemeklē grūtniecības laikā);
• novājināta imunitāte sezonu maiņas laikā;
• bakteriālas ausu, deguna un rīkles orgānu slimības;
• vecums virs 50 gadiem un urīnpūšļa izmaiņas.

Cistīta profilakses pasākumi:

• valkāt sezonai atbilstošu apģērbu: īsi svārki ziemā vai apspīlētas, sintētiskas bikses vasarā veicina patogēnās mikrofloras attīstību;
• nenēsāt apspīlētu apakšveļu;
• izvairīties no caurvēja un nosalšanas;
• savlaicīgi iztukšot urīnpūsli;
• mazgāties dušā no rīta un vakarā;
• stiprināt imunitāti.

Protams, svarīgs faktors ir veselīgs dzīvesveids. Kaitīgi ieradumi un dzimumsakari ar dažādiem partneriem ir slimības attīstībai labvēlīgi faktori.